3d glezna ziedi

2023.g.

 Četri gadalaiki

Mēs zinām, ka bieži vien šos gadalaikus, šobrīd, mēs varam sastapt gandrīz katrā gada posmā vienlaikus.

2020.

Glezna - Sala 2019

Sala

Jo biežāk skatos jo vairāk ievēroju citus tēlus.

Sabiedriskā medija vilkaču medības

Vilkaču medības

Einārs Giels
[mans redzējums uz notikumiem par LTV valdes konkursu]

Gatavojoties konkursam uz Latvijas Televīzijas (turpmāk tekstā LTV) priekšsēdētaja amatu, vērtēju vairākas nianses, tai skaitā: Latvijas Televīzijas vidēja termiņa darbības stratēģiju 2017.–2019.gadam; Padomes izstrādāto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.–2022.gadam; iepriekšējo gadu Sabiedriskos pasūtījumu t.sk. 2018. gadam; publiski pieejamos gada pārskatus un atskaites par padarīto, citus saistītos dokumentus un pārskatus; Valsts kontroles 2018.gada ziņojumu; vispārējo mediju tirgu kopumā, kā arī LTV pieejamo programmu (vairāk salīdzināmos raidījumus ar komercmedijiem, tādus kā ziņu raidījumus u.c.) izklāstu struktūru, vērtējot šo ziņu satura aktualitāti manā redzējumā un salīdzinājumā ar komercmediju satura izklāstu.

Izvērtējot vidējā termiņa stratēģiju, secināju, ka ir saskatāmas vairākas nianses, par kurām radās šaubas - vai stratēģija ir orientēta uz to, lai pilnvērtīgi veicinātu sabiedriskā medija, kā ietekmīgākā medija Latvijā attīstību, un būtu orientēta uz to. Jāatzīst, ka stratēģijā konstatēti tādi trūkumi, kā iztrūkstošu mērāmu kritēriju kopums, pēc kuriem skaidri varētu noteikt, vai stratēģijā noteiktais mērķis un tā uzdevumi ir sasniegti un cik lielā mērā tie ir sasniegti, un kā to nesasniegšana ietekmēs turpmāko LTV attīstību ilgtermiņā. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā 05.10.2018. “Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana LTV ir organizēta mērķtiecīgi?” (turpmāk VK ziņojums)  tika norādītas vairākas būtiskas nianses, kuras tieši skar vidējā termiņa stratēģijā iekļautos kritērijus, citējot VK ziņojumu:“ LTV stratēģiju nav iespējams pilnībā izmantot kā pamatdokumentu darbības ilgtspējīgai un mērķtiecīgai plānošanai un organizēšanai trīs gadu periodam, sekmējot stabilu kapitālsabiedrību attīstību”. Jāatzīst, hronoloģiskā secība, kādā izskatīju iepriekš minēto dokumentu kopumu, bija pēc principa, lai pēc iespējas mazāk ietekmētos no ārējo viedokļu un secinājumu iekļaušanas savā vērtējumā, līdz ar to, iepriekš minēto VK ziņojumu, analizēju kā pēdējo, kad jau biju izdarījis savus secinājumus, un tikai pēc tam vairāki mani secinājumi apstiprinājās, ar VK ziņojumā atspoguļotajām nepilnībām.

Nedaudz par secinājumiem.

Konkursa gaitā, informēju Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un pieaicinātos speciālistus, par saviem secinājumiem, kurus saskatīju, izvērtējot visu iepriekšminēto dokumentu kopumu, un norādīju (šeit atspoguļoju tikai dažus no daudzajiem) :

·         LTV, vēl jo projām, iesniedz tādu pašu reklāmas cenrādi, kāds tas ir kopš 2013. gada, bez izmaiņām. Protams, loģiski rodas jautājums, kāpēc tā tas notiek? Vai tirgus situācija kopš 2013. gada nav mainījusies? Praksē gan ir redzama cita situācija, jo vairākās jomās cenas aug, ko var secināt arī apskatot komercmediju cenu politiku. Līdz ar to, mana vīzija, redzējums, ko arī sniedzu konkursa gaitā bija - pārskatīt cenu veidošanās politiku un izveidot saprotamu pašizmaksas sistēmu uzņēmumā, kas nodrošinātu, ne tik vien tehnikas nomas, personāla nomas cenu aprēķinu, bet arī izvērtētu citus ražošanas (satura radīšanas) procesos iesaistīto pamatotus izmaksu aprēķinus. Lai to panāktu, protams, būtu jāiegulda laiks un enerģija, lai precīzi identificētu tos elementus, kuri iekļaujami pašizmaksā, ņemot vērā tirgus izmaiņas nākotnē, kā arī sabiedrisko mediju iziešanas scenāriju no reklāmas tirgus. Pašizmaksas, analīzes un izstrādes process, ir ļoti sensitīvs jautājums jebkuram uzņēmumam.

·         LTV stratēģijā norādītā iekšējā vides analīze, nav, acīm redzami, savienota ar uzņēmuma struktūru un notiekošajiem procesiem. Rodas sekojoši secinājumi:

o   Pirmkārt, atklāti tiek runāts dažādos informāciju resursos, arī VK ziņojumā, par to, ka LTV ir problēmas ar iekārtām, trūkst finansējuma to atjaunošanai, LTV tehnoloģiskais parks turpina novecot, kā arī, ir nepieciešama Ziņu dienesta režijas kompleksa pults, bet stratēģijā tiek rakstīts par “Jaudīga tehniskā bāze”, kā viena no stiprajām pusēm. Turpretim, vājās puses ir raksturotas tādā veidā, kas apgāž apgalvojumu par to, ka tehniskā bāze ir pietiekami jaudīga. Jā, nenoliedzami uzņēmumam ir jaudīga tehniskā bāze -  ja uz to skatās kompleksi, jo ir  ilgstoša pieredze tās izmantošanā, kā arī, to var redzēt, kā kvalitatīvi pārraidīt HD saturu ne HD kvalitātē. Pēc būtības netiek norādīts, kā tiks mazinātas vājo pušu ietekme uz uzņēmuma attīstību, lai stiprinātu stiprās puses un radītu jaunas stiprās vērtības uzņēmumā, līdz ar to LTV nav skaidra redzējuma kā attīstīties.

o   Otrkārt, LTV stratēģijā tiek norādīts, ka viena no stiprajām pusēm, ir Valsts finansējums, lai gan vairākas reizes ir izskanējis, dažādos medijos un viedokļos, ka pašreizējā sabiedriskā medija finansēšanas sistēma ir neatbilstoša un nepietiekama, lai nodrošinātu visas vajadzības ilgtermiņa attīstībai. Iztrūkst LTV investīciju plānu aktīvu uzturēšanai un attīstībai, kas sevī ietver iekārtu un aparatūras atjaunošanas iespējamos scenārijus.

o   Treškārt, LTV stratēģijā netiek pievērsta uzmanība, kā turpināt bagātināt pieredzi, lai vēl jo vairāk paaugstinātu kvalificētā personāla ietekmi uz uzņēmuma veiksmīgu ilgtermiņa attīstību. No kā var secināt, ka, ārējās ietekmes faktoros, netiek meklētas pilnveides iespējas arī šajā jomā, kas manā skatījumā vājinātu uzņēmumu, ja tik pavirši pievērstos uzņēmuma galvenā resursa attīstībai.

·         Strādājot pie jaunās stratēģijas, ļoti būtiski ir izvērtēt, no kādiem resursiem tiks investēta pāreja HD kvalitātē, kā arī, kā tiks pielietotas digitālās multimediju platformas, jo par to attīstību nākamajos stratēģijas darbības periodos 2018-2020. gadam, netiek minēts virziens, kurā tiktu plānota virzība vai attīstība.

·         Stratēģiju kopumā jāintegrē visos uzņēmuma procesos, tādā apjomā un mērā, kas liecinātu, ka ir pārskatāma visa uzņēmuma darbība, līdz ar to izmērāmi gan kvalitatīvie gan kvantitatīvie rādītāji. Nosakot vienādus spēles noteikumus, vai līdzvērtīgus noteikumus visām iesaistītajām pusēm, kuras sadarbojas ar LTV un kuras ir LTV iekšienē, radot uz sabiedrības interesēm balstītu saturu, var nodrošināt pārskatāmu uzņēmuma darbību un ilgtermiņā precīzāk virzīt LTV misiju, veicinot Latvijas sabiedrības un valsts attīstību kopumā (demokrātiju, ekonomiku, izglītību, kultūru, tehnoloģijas).

Vērtējot sabiedrisko pasūtījumu, konstatēju, ka tajā netiek iekļauti mērāmi vērtēšanas kritēriji vairākās pozīcijās, kas attiecināmas uz sabiedriskā labuma mērķiem un to indikatoriem – Sabiedrība, Zināšanas, Radošums, bet ir tikai norādes par to, ka šādi kritēriji tiks noteikti 2019. gadā. Tas pats par sevi liecina, ka, iepriekš minēto kritēriju izstrāde, būs Jaunās valdes un NEPLP plānotais darba apjoms, strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma izstrādes. Jau konkursa un arī interviju laikā, uz šo faktu norādīju, un ieskicēju savu vīziju, kādiem kritērijiem būtu jābūt. Piemēram, Zināšanu indikatoru “4.1. LTV saturs sniedz jaunas zināšanas, atklāj ko jaunu”, varētu mērīt sekojoši - kā satura piegumu vidēji par 5-10% ik gadu, līdz tas sasniedz zināmu (nosakāmu ) satura īpatsvaru no kopējā raidlaika, kas veicina jauniešu iesaisti un jaunu zināšanu apgūšanu, to vērtējot gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, analizējot sabiedrības aptaujas un novērtējumu, to analizējot dinamikā. Savukārt, Radošuma indikatoru “5.2. LTV izmanto un parāda jaunākās tendences un tehnoloģijās”, varētu vērtēt sekojoši - Jaunu raidījumu ieviešanas (tehnoloģiju, biznesa ziņas, jauniešu jaunrades ziņas u.tml., TV un / vai digitālajās platformās) apmierinātības pētījumi, to pieprasījuma un piedāvājuma īpatsvara izlīdzināšanās, ņemot vērā arī kopējā raidlaika kapacitāti un piesātinājumu ar cita veida satura raidījumiem.

Tika izvērtēts arī vēl kāds dokuments, par kuru neviens, tā arī līdz šim, man nespēja paskaidrot, kāpēc īsti neatbilst tiem labas pārvaldības kritērijiem, kādiem jābūt ievērotiem, strādājot ar šo dokumentu. Tas būtu, publiski pieejamā informācija par “Integrētā vides un energopārvaldības sistēma” uzņēmumā. Jāatzīst, dokumentu ir grūti lasīt, jo tajā ir ne tikai cilvēciski pieļautās pārrakstīšanās kļūdas, bet arī likumsakarīgas neatbilstības, no citos dokumentos redzamās informācijas. Līdz ar to, ja iepazītos ar pilnu iepriekš minētās sistēmas vadības pārskatu, būtu precizējami arī norādījumi un attīstības virzieni kopējā stratēģijā, jo stratēģija nevienā no punktiem nenorāda, ka šāda sistēma uzņēmumā pastāvētu, līdz ar to nav integrēta kopējā vadības sistēmā, kas savukārt ģenerē tikai šai sistēmai raksturīgus apakš mērķus, kuri netiek savukārt integrēti kopējā uzņēmuma attīstības stratēģijā.

Kā globālo attīstības vīziju, vairākkārtīgi norādīju arī uz to, ka LTV jākļūst par vadošiem līderiem sabiedrisko mediju tendenču noteikšanā ne tikai un vienīgi starp Baltijas valstīm, bet visā Ziemeļeiropā, tādejādi nosakot, to, kāda satura attīstība ir pozicionējama dažādām paaudzēm (milenial, alfa u.c.). Kā to panākt? Ir pielietojamas vairākas metodes, kuras iekļaujamas stratēģijā un tās būtu:

·         Esošo sadarbības projektu attīstīšana ar Latvijas Radio un citiem ārvalstu sabiedriskajiem medijiem. Labās prakses pārņemšana, kā arī tālāka attīstīšana un, savukārt jau sadarbības projektu ietvaros, nodrošināt savstarpējo apmācību un izaugsmes veicināšanu.

·         Sadarbības projektu īstenošana ar institūcijām (augstskolām, tehnikumiem u.tml.), kuras nākotnē spētu nodrošināt jaunus kvalificētus speciālistus, pie situācijas, ka tehniskais, tehnoloģiskais parks attīstās digitālā laikmeta vajadzību apmierināšanai.

·         Visu darbinieku pilnvērtīga iesaiste, LTV labās prakses popularizēšanā un veicināt jaunu izcilības modeļu un labās prakses piemēru veidošanos.

Iepriekš minētās metodes, ir tikai dažas, no vairāku pasākumu kopuma. Jauna sabiedrisko attiecibu, mārketinga attīstības stratēģijas izveide, kura balstītos arī uz jauniem LTV pētījumiem par zīmolu, veicinātu ilgtermiņā sabiedriskā medija attīstību.

Televīzija mūsdienās neeksistē, kā vienveidīgs monolīts veidojums, bet dažādos veidos un ar dažādiem paņēmieniem, atspoguļo sabiedrības attīstības tendences, ievērojot arī laikmetīguma principus un perspektīvo skatījumu nākotnē. Televīziju nevar virzīt tikai politiska vai dramatiska rakstura saturs, bet gan, nu jau arvien populārā “Online” kultūra un citas sabiedrības sadrumstalotās intereses. Kļūstot digitāliem un interaktīviem, ir iespējams pārnest televīzijas saturu pieejamākos lietotājam satura uztveršanas līdzekļos. Interaktīva pieeja, manā skatījumā ir, viena satura raidījuma ietvarā, vienlaicīgs vairāku auditoriju interešu aptvērums, pielietojot visdažādākās platformas. Piemēram, viena raidījuma ietvarā, pārraidot saturu dažādās platformās, papildinot satura pārraidi ar konkrētai platformai izmantojamajiem populārākajiem papildus pārraides instrumentiem vai aplikācijām, kuras izmantojams raidījuma laikā, lai padziļinātāk iepazītos ar raidījuma laikā pausto viedokli, izskanējušo ziņu u.c. informāciju, vai vienkārši, informāciju spētu uztvert arī vājdzirdīgie, vai cita auditorija.

LTV jāturas pie klientu vērtību valūtas un tādiem kritērijiem, kas nosaka cik vērtīgs ir gan LTV zīmols, gan tā ieguldījums Latvijas kultūrvides un sabiedriskās domas veidošanā ilgtermiņā. To var nodrošināt modernizējot tehnisko pieeju (tehniski taktisko, tehnoloģisko un tehniskā izpildījuma) orģinālu radījumu izstrādē. Jāatzīst, līdz galam nav skaidri visi rādītāji, kuri uzskaitīti, kā izpildīti, atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam, uz ko arī norādīja VK Ziņojumā attiecībā uz LSM. Ar vienu mērāmu kvantitatīvo kritēriju nepietiek, lai pilnvērtīgi varētu apgalvot, ka mērķis tiek sasniegts, tāpēc, manā skatījumā, ir jāievieš vairāki digitālās vides KPI rādītāji, kuri sniegtu pārskatāmāku mērķu izpildes rādītāju analīzi, uz kuriem balstīt nākotnes lēmumus.

Sabiedriskajam medijam jārada pilnvērtīga vide ap sevi – t.i. jāiesaistās mediju vides attīstībā. Kā to izdarīt – ļoti vienkārši, nepieciešams pilnvērtīgi izmatot sabiedriskās domas telpu (pašreklāma, orģinālsaturs un pētījumi u.tml.), informāciju sabiedriskajos medijos un citās platformās, ieinteresējot par darbu, ko veic LTV, par sasniegumiem, par procesiem, veicināt aktivitātes, visdažādākās jomās un veidos. Sabiedrības iesaiste visos iespējamajos procesos, radot ideālu sabiedriskā medija tēlu, kur sabiedrība mijiedarbojoties ar mediju, veido sabiedrības labā un vēsturē paliekošas vērtības. Principā orientēšanās uz to, kā panākat, ka sabiedriskais medijs ir moderns, laikmetīgs un ar orientāciju uz nākotnes attīstības tendencēm.

Šajā aprakstā, spēju atainot 10% no tām idejām un redzējumiem, saskatītajām problēmām, par LTV attīstību. Pie tam, iepriekš aprakstītā informācija ir publiski pieejama ikvienam, tikai jāmāk to salasīt un izvērtēt. Katrā no iepriekš minētajiem punktiem, ir papildus vairākas idejas, kā to visu uzlabot, papildināt, pilnveidot un arī realizēt, protams, iniciatīva un darbības redzējumam nāktu klāt arī no LTV darbinieku vidus, kā arī sabiedrības interešu apkopojuma.

Ar cieņu visiem, kas interpretē datus un informāciju, kā nu ienāk prāta, tad jāsaka, esiet uzmanīgi, nesapinaties kamolā pārāk cieši, var arī sažņaugties viss, un pietrūkt gaisa, un ko nu tad?!

        Pēc dabas miermīlīga personība, nezinu kāpēc izraisīja tādu ažiotāžu, laikam jau tie, kas domā savādāk un spēj saskatīt lietas no cita rakursa, ir bieds sabiedrībai, bet tā gluži nevar apgalvot. Ir ikdienā jāmāk saskatīt skaistumu sīkās lietās, ir jāatrod entuziasms darīt lietas savādāk nekā ierasti.

Neliela atziņa, pēc notikušā ap mani, kā personību, kura labticīgi vēlējās strādāt kopā ar LTV darbiniekiem, varu secināt ar nožēlu, ka ir daļa žurnālistu, kuri operējot ar nepilnīgu informāciju un faktiem, spēj par cilvēku, kuram pat neuzdodot konkrētus jautājumus, lai pārliecinātos par iedomāto faktu patiesiskumu, interpretēt un papildināt viedokļu formātā informāciju tā, ka man zuda patiesuma ideoloģiskā pārliecība par vairākām ziņām, kuras tiek pasniegtas sabiedrībai, bet vēl jāpiemin, tā nedara visi žurnālisti, un es uz šo saules staram līdzīgo ticību cerēšu, ka viss nepārvērtīsies, mēnesgaismā atspīdošās vilkaču medību stāstu interpretācijās.

Jūrjiņa

2019.g. digitālā formātā radītā glezniņa.

Dzīves cikls.

(Bioritms)

Kaut kur tālu aiznesa mani.

Bet tuvu nonāci tu.

Mēs divas puses, kas traucas,

Bet nevaram viens otru rast.

Nesauc tu mani es tevi.

Tālumā atsaukties vari,

Bet, lai kur arī būt mēs abi.

Mēs nespēsim kopā tur būt.

Jo laikmets mūs abus ir šķīris,

Bet varbūt ne šķīris, bet dzinis.

Mums abiem pēc otra tik tiekties

Tur tālumā paliekot gadiem.

Tā mūžībā mēs būsim vieni

Un tomēr par pāri mūs sauks.

Tu, mēnes, es saule, tu saule, es mēnes.

Te abi mēs nirsim, te abi mēs dzimsim.

Un ik rītu tu sauksi mani,

Ik vakaru saukšu es tevi,

Lai rītam nākot es tevi

Atkal vakarā skautu.

Tā mūs abus, tā tevi tā mani,

Ik reizi savinos, tai reizē arī šķirs.

Šis nebeidzamais, bet skaistais -

Šīs dzīves ritošais cikls.

(attēla avots: http://spoki.tvnet.lv/vesture/Fakti-par-milestibu/695987)

Māt un vēl mirkli!

Māt un vēl tik mirkli tev dotu,

Ja vien šis laiks tā neritētu strauji,

Un ja vien varētu mirkli paturēt rokās,

Tad to silti apskaujot, tev dotu.

Jo ik sekunde, kas gadam ritot,

Nepastāvētu bez tās kas to dotu.

Ik minūtei, ik stundai un dienai,

Tad radītu mēs savu dziesmu.

Lai neaizmirstos šis mirklis,

Lai arī tikai mirklis šis liekās būs īss.

To pārvērtīsim mēs mūžībā garā,

Kas ilgs tikai sekundes daļu.

Jo īstenai patiesai būtībai,

Nav nepieciešams vairāk kā skatiens.

Uz sekundes daļu tā, lai saprastu,

Ka tu būsi un paliksi tā, kas šo sekundi rada.

(attēla resurss: http://www.48days.net/profiles/blogs/a-mother-s-love)

Kaut kas iz sevis.

Kas mūsu dzīvē ir ievads citam var būt nobeigums un savukārt visiem paliek jautājums, bet kas tad ir iztirzājums? Tas ir tas, nevis kas pa vidu, bet apkārt abiem iepriekš minētiem. Mazliet samudžināti, nē tā tas nemaz nav. Rau, katram sākumam ir beigas un katras beigas ir kā jauns sākums, un tas kāpēc kaut kam ir sākums un beigas ir iztirzājums, jo tieši tas paskaidro, kāpēc vienai lietai ir jāsākas un otrai ir jābeidzas. Mums parasti skaidro otrādāk, ka ievads un nobeigums, pamato iztirzājumu. Bet vai nav gluži otrādāk?

Tieši tāda ir mana lirika, kādam beigas, bet man sākums iesākās 1980.gadā 20.maijā. Mans ievads turpinās ar to, ar ko arī sākas iztirzājums – skolas gaitas Cēsīs, kur arī agrīni tapa pirmie iedīgļi vairākiem sīkiem ievadiem un iztirzājumiem bez nobeigumiem – dzeja, stāsti, lugas, polimorfika un citi literārie dzinumi.

Ik rītu mostoties mēs ceram, ka attīstīsimies un turpināsim virzību uz ko augstāku, tā ritot dzīves lielajam iztirzājumam, kas pagaidām lielākoties tiek aizvadīts Rīgā, arī top pilnvērtīga mana vispārējā attīstība. Es atzīstu, ka to kā es uztveru pasauli un to zieķelēju uz papīra kādā no dzejas rindām, nevar raksturot kā klasisko dzeju, bet gan izjūtu izpausmēm kārtējam pārdzīvojumu stāstam.

Dzīvojot - es nebēdāšu par to, ka reiz pienāks nobeigums, jo es zinu, ka tas ir jauns ievads.

Begin to live as more equal, as now!

English version

You scream, scream my soul,
Up to your throat will be dry.
I will it even not hear,
Who will give me to hear?

No! However, it will not to be ....
I, still wake up from this dream,
And will understand that the morning is here
Where, I will be the one who wants to be.

I just have to suffer a bit,
Because otherwise would not understand.
Therefore, soul scream, scream.
I hear, and yet feel it.

I feel that you help me to live a life
Which will never regret.
Never mind, that others do not understand,
They did not understand, because they do not know what it is ...

What is it really ..
actually ...
passion ...
Love what you are given.

Please, scream even louder my soul,
Maybe you can allow others to shout louder.
And then, come, come all out of the caves,
And then finally start to live free lives.


Free life, live with us,
Without obligation, and bias,
Begin to live as more equal, as now,
Because, hatred is the greatest scourge in world.

Devastated nerve endings, shot venous channels.
That remains life after hate,
And then you for yourself seem disgusting and tacky
You do not recognize it; you hate yourself and not others.

Do not hate neither yourself nor any other
So love yourself and others.
And therefore we need to join in hands
And prove that we are strong .... together

What is love ....?!

(english version)

When you were child,
- You tend to ask
- What is love?
And then, you have someone...
- Used to tell
- That love is when your feel in your flaying butterflies!
But now you
- It instinctively realized
- That love is the knife prick pain and blood flow causes a faster rate.

When you were child,
-You tend to ask
-What is sex?
You then have a quiet,
- So discretely replies
- That sex is, as a boat full of flowers where you sleep, and that tickle your back.
And only now,
- You feel,
-That sex is, again, another knife to pierce the back, and irritate your body.



And instinctively you ask yourself,
- Natural, but excited,
- Have you made a mistake somewhere that you were unable to distinguish between the pleasures sweet pleasures?
And then in you someone responds
-Annoying, but really,
-No, you're lucky, you just feel differently than the other, the same as others.
And only in the future,
-No one will interfere, but will say,
-It was all in the past, now all is well, and how you feel, or what you feel is irrelevant, the key that you feel.


It took time,
- And you and everyone knew
- That the knife was truly a love greater in strength, and you really feel, true love, sex and passion.
Therefore, you,
- Shall not tell, as before,
- But say you're happiest in the world, because you know that is love, sex and the pleasure in the right colors.

Kas ir mīlestība....?!

Kad biji mazs,
- tu mēdzi jautāt,
- Kas ir mīlestība?
Un tad, tev kāds...,
- mēdza iestāstīt,
- Ka mīlestība ir tad, kad tauriņi kutina tavu vēderu!
Bet tagad tu
- tā neviļus atskārt
- Ka mīlestība ir, kā duncis iedurts vēderā un asinīm liek tecēt straujāk.

Kad biji mazs,
-tu mēdzi jautāt,
-Kas ir sekss?
Tad tev kāds klusi,
- tā neuzkrītoši atbild,
-Ka sekss ir, kā laiva pilna ar ziediem, kas tev kutina mugru, tajā guļot.
Un tikai tagad,
- tu sajūti,
-Ka sekss ir, atkal vēl viens duncis, kas iedurts mugurā, un kairina tavu ķermeni.



Un neviļus tu jautā sev,
- nepiespiesti, bet uztraukti,
-Vai esi kamā kļūdījies, ka nespēj atšķirt baudas saldos priekus.
Un tad tevī kāds atbild,
-kaitinoši, bet patiesi,
-Nē, tu esi laimīgs, tikai tu jūti savādāk nekā citi, to pašu ko citi.
Un tikai nākotnē,
-neviens vairs netraucēs, bet teiks,
-Tas viss bīja agrāk, tagad viss ir labi, un to kā tu jūti, vai ko tu jūti nav nozīmes, galvenais ka jūti.


Pagāja laiks,
- un tu, un visi saprata,
- Ka duncis bija mīlas patiesi asākai spēks, un tieši TU izjuti, vis īstāko mīlu, un seksa kaisli.
Tāpēc tev,
- vairs neteiks, kā agrāk,
- Bet teiks, tu esi laimīgākais uz pasaules, jo zini, kas ir mīla, kas ir sekss, šo baudu visīstākajās krāsās.

Latvijai

Mēs esam tautas balss,
Kas vienmēr atbalstīs un uzturēs
Tev grūtā brīdī, mūsu vienīgā,
Vienīgā uz šīs pasaules - Latvija.

Lai arī vārgi spēkos pret alkatīgiem monstriem,
Un slīgstam laimes murgos, ko tie mums sniedz.
Mēs esam plastika, kas uzsūc šīs sāpes,
Lai tu būtu stipra un nestu mūs, jo mēs nesam tevi.

Vārgums, atceries ir māns, tiem kas neredz,
Jo mēs augam un briestam tam....
Mums vēl ir acu gaišums, sirds stiprums,
Zemes spēks un noturība, lai patriektu TOS.

Tas nebūs protests, vai skaļa kauja.
Tu pat nejutīsi kā klusi, klusi pie tevis piezagsies
Tautas balss izsauktās bailes un indēs tevi no iekšām uz āru.
Un tikai tad, kad tu negaidot plīsīsi - LATVIJA būs brīva.

Sāciet dzīvot vienlīdzīgāki kā jeb kad!

Kliedz, kliedz tu dvēselīte mana,
Līdz rīkle tev būs sausa.
Es tevi tā pat nesadzirdēšu,
Kam man, dzirdēt nav dots.

Nē!! Tā tomēr nebūs ....
Es tomēr pamodīšos no šī sapņa,
Un sapratīšu, ka rīts ir klāt,
Kurā es būšu tas, kas gribu būt.

Tikai jāpaciešas man mazliet,
Jo savādāk nesapratīs.
Tāpēc kliedz dvēselīte, kliedz.
Es dzirdu, un reizē arī jūtu.

Jūtu to, ka tu palīdzi man dzīvot tādu dzīvi,
Kuru nenožēlošu nekad.
Tas nekas, ka citi to nesapratīs,
Bet viņi nesapratīs, jo nezina, kas tas ir...

Kas tas ir īstenībā..
patiesībā...
kaislē...
Mīlēt to, kas tev ir dots.

Kliedz lūdzu vēl skaļāk dvēselīte mana,
Varbūt tu spēsi ļaut citiem kliegt skaļāk.
Un tad nāciet, nāciet visi ārā no alām,
Un tad beidzot sāciet dzīvot brīvu dzīvi.

Brīvu dzīvi, dzīvojiet ar mums,
Bez saistībām un aizspriedumiem,
Sāciet dzīvot vienlīdzīgāki kā jeb kad,
Jo naids ir lielākā zemes sērga.

Izpostīti nervu gali, sašauti vēnu kanāli.
Tāda paliek dzīve pēc naida,
Un tad tu pats sev liecies pretīgs un lipīgs
Kaut arī to neatzīsti, tu nīsti sevi nevis citus.

Nenīsti ne sevi ne citus
Mīli tik sevi un citus.
Tāpēc sadosimies rokās,
Un pierādīsim, ka esam mēs stipri....

Pēterburga reiz bija

Vai nav labi...

Kad es saku - nu pat īsti nezinu uz pāris minūtēm varētu atslēgties kārtīgā rautā ar kādu iešprici ribās kofeīna veidā? Un tam pašam pasācienam, vēl vajaga noteikt attiecības ar vietu un laiku es - nu pēc cik vilku kaucieniem apstājamies pie staba un aurojam? jautāju. TAD DROŠI SAKIET ESMU SAJUCIS NO LABĀ GARASTĀVOKĻA MAZLIET PRĀTIŅĀ. Bet vai nav labi.

Nedaudz laika.

Nedaudz laika.
Ieraugot kalendāru, tu neviļus sāc skaitīt dienas, kad piepeši atskārsti, ka gadam drīz jābeidzas, bet kur palika tas laiks no sākuma. Tu mēģini atcerēties visu ko esi paveicis, bet esi jau daļu piemirsis, tēpēc tev trūkst pāris dienas līdz šodienai. Kur tu viņas pazaudēji, tu jautā sev. Nekur tās nav pazudušas, lakam nebija svarīgas. Bet ja mēs dzīvotu tikai ar tām dienām kuras mums patīk, tad gads būtu īsāks, tēpēc dzīvosim visas dienas.

Pirmā publikācija

Publikācija veikta sadarbībā ar Harmonija krājumu "Man vārds uz mēles II"

Papildināts 30.03.2011
Precīzāk par organizāciju, kas izdevusi grāmatu kā arī ieskatus dzejoļos var aplūkot šeit - http://cesisharmonija.blogspot.com/2010_10_01_archive.html

Kāda ir mīlestības cena.

Vai mēs zinājām to, ka tad, kad mēs cenšamies atrast mīlestību, mēs patērējam tik daudz enerģijas, cik nespējam atražot, bet kad iegūstam kaut sekundi mīlas kvēli, tā atgūstam iztērēto enerģiju 100 kārtīgi, bet to nelietderīgi tērējam. Tad kāpēc lai mēs sūdzētos par to, ka mīlestība tik ātri izzūd, jo mēs cenšamies viņu meklēt arī pat tad, kad tā mums ir, tādejādi iztērējot saņemtās mīlas kvēles doto siltumu. Bet vai tā nebūtu spēle tanī brīdī, kad nodzistu gaisma, un mēs taustītos tumsā, pēc kāda laika mūsu smadzenes aprastu ar tumsu, bet ilgākā laika periodā, tās kristu panikā un patērētu lieku enerģiju nevis, lai nomierinātos, bet lai censtos darīt to ko nemaz mūsu organismam nevajag. Tātad rezumējot, iekožot čūskai, jeb tai saucamajai MĪLESTĪBAI, mēs sākam tai pretoties un kulstāmies agonijā, un pa to laiku aizmirstam, ja mēs saglabāsim mieru, mēs vēl spēsim ko just un pat izdzīvot.
Ieteiktu, necentieties nenovērtēt to kas ir, jo gaiss ko elpojat ir tikai gaiss, tāpēc necentieties to padarīt par ūdeni, pa kuru cenšaties izpeldēt krastā, kurā jūs jau tāpat stāvat. :)
Jā dzīve patiešām mums nedod spēju saprast bieži lietas tādas kādas tās ir, jo lai cik vienkārši tas netiktu izskaidrots, mēs to centīsimies sarežģīt un pat vienkārša ūdens lāses pilīte mums var radīt sāpes.
Mīliet nesavtīgi, bet nepretojaties tai, lai arī kādā izskatā un formā tā atnāktu. Jo to ko tu jutīsi tad, vari vairs nejust.

Mazliet no mākslas.

Kā sacīt arī attēlam ir sava autoritāte.

Maza ticībiņa silda sirdi!

Maza ticībiņa silda sirdi!

Ja tā paskatās daudzi netic ziemassvētku vecītim. Bet kā pēc? Vai patiešām viņš neeksistē? Neticu, jo es viņam ticu. To varētu pat saukt par prieku ko tu spēj sagādāt otram ko uzdāvinot. Lūk, kur ir atslēga šim vecītim. Ne jau tēlam ir jātic, bet maģiskajam priekam un apslēptajai vēlmei prieku dāvāt, nesavtīgi un brīvi, nepiespiesti. Ja vēl tam netici ir laiks tam pievienoties.

Kā to izdarīt? Lūk! Ieej kādā mazā veikaliņā un paveries apkārt, tikai neskaties uzreiz uz marķējumiem, bet uz to kas tev apkārt, izej ārā un kaut ko atceries. Ieej citā veikaliņā, kurā tu jau vari pasapņot, un ja tu ko stipri vēlies un tev tas patīk, nopērc, bet ne priekš sevis, bet sev tuvam cilvēkam. Bet nopirkto dāvanu nelūdz iesaiņot, bet izdomā veidu, kā to pasniegt, tad , tikai tad radīsies šai dāvanai „vecīša” aura, kas dos to ticību un prieku.