Sabiedriskā medija vilkaču medības

Vilkaču medības

Einārs Giels
[mans redzējums uz notikumiem par LTV valdes konkursu]

Gatavojoties konkursam uz Latvijas Televīzijas (turpmāk tekstā LTV) priekšsēdētaja amatu, vērtēju vairākas nianses, tai skaitā: Latvijas Televīzijas vidēja termiņa darbības stratēģiju 2017.–2019.gadam; Padomes izstrādāto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2018.–2022.gadam; iepriekšējo gadu Sabiedriskos pasūtījumu t.sk. 2018. gadam; publiski pieejamos gada pārskatus un atskaites par padarīto, citus saistītos dokumentus un pārskatus; Valsts kontroles 2018.gada ziņojumu; vispārējo mediju tirgu kopumā, kā arī LTV pieejamo programmu (vairāk salīdzināmos raidījumus ar komercmedijiem, tādus kā ziņu raidījumus u.c.) izklāstu struktūru, vērtējot šo ziņu satura aktualitāti manā redzējumā un salīdzinājumā ar komercmediju satura izklāstu.

Izvērtējot vidējā termiņa stratēģiju, secināju, ka ir saskatāmas vairākas nianses, par kurām radās šaubas - vai stratēģija ir orientēta uz to, lai pilnvērtīgi veicinātu sabiedriskā medija, kā ietekmīgākā medija Latvijā attīstību, un būtu orientēta uz to. Jāatzīst, ka stratēģijā konstatēti tādi trūkumi, kā iztrūkstošu mērāmu kritēriju kopums, pēc kuriem skaidri varētu noteikt, vai stratēģijā noteiktais mērķis un tā uzdevumi ir sasniegti un cik lielā mērā tie ir sasniegti, un kā to nesasniegšana ietekmēs turpmāko LTV attīstību ilgtermiņā. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā 05.10.2018. “Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana LTV ir organizēta mērķtiecīgi?” (turpmāk VK ziņojums)  tika norādītas vairākas būtiskas nianses, kuras tieši skar vidējā termiņa stratēģijā iekļautos kritērijus, citējot VK ziņojumu:“ LTV stratēģiju nav iespējams pilnībā izmantot kā pamatdokumentu darbības ilgtspējīgai un mērķtiecīgai plānošanai un organizēšanai trīs gadu periodam, sekmējot stabilu kapitālsabiedrību attīstību”. Jāatzīst, hronoloģiskā secība, kādā izskatīju iepriekš minēto dokumentu kopumu, bija pēc principa, lai pēc iespējas mazāk ietekmētos no ārējo viedokļu un secinājumu iekļaušanas savā vērtējumā, līdz ar to, iepriekš minēto VK ziņojumu, analizēju kā pēdējo, kad jau biju izdarījis savus secinājumus, un tikai pēc tam vairāki mani secinājumi apstiprinājās, ar VK ziņojumā atspoguļotajām nepilnībām.

Nedaudz par secinājumiem.

Konkursa gaitā, informēju Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un pieaicinātos speciālistus, par saviem secinājumiem, kurus saskatīju, izvērtējot visu iepriekšminēto dokumentu kopumu, un norādīju (šeit atspoguļoju tikai dažus no daudzajiem) :

·         LTV, vēl jo projām, iesniedz tādu pašu reklāmas cenrādi, kāds tas ir kopš 2013. gada, bez izmaiņām. Protams, loģiski rodas jautājums, kāpēc tā tas notiek? Vai tirgus situācija kopš 2013. gada nav mainījusies? Praksē gan ir redzama cita situācija, jo vairākās jomās cenas aug, ko var secināt arī apskatot komercmediju cenu politiku. Līdz ar to, mana vīzija, redzējums, ko arī sniedzu konkursa gaitā bija - pārskatīt cenu veidošanās politiku un izveidot saprotamu pašizmaksas sistēmu uzņēmumā, kas nodrošinātu, ne tik vien tehnikas nomas, personāla nomas cenu aprēķinu, bet arī izvērtētu citus ražošanas (satura radīšanas) procesos iesaistīto pamatotus izmaksu aprēķinus. Lai to panāktu, protams, būtu jāiegulda laiks un enerģija, lai precīzi identificētu tos elementus, kuri iekļaujami pašizmaksā, ņemot vērā tirgus izmaiņas nākotnē, kā arī sabiedrisko mediju iziešanas scenāriju no reklāmas tirgus. Pašizmaksas, analīzes un izstrādes process, ir ļoti sensitīvs jautājums jebkuram uzņēmumam.

·         LTV stratēģijā norādītā iekšējā vides analīze, nav, acīm redzami, savienota ar uzņēmuma struktūru un notiekošajiem procesiem. Rodas sekojoši secinājumi:

o   Pirmkārt, atklāti tiek runāts dažādos informāciju resursos, arī VK ziņojumā, par to, ka LTV ir problēmas ar iekārtām, trūkst finansējuma to atjaunošanai, LTV tehnoloģiskais parks turpina novecot, kā arī, ir nepieciešama Ziņu dienesta režijas kompleksa pults, bet stratēģijā tiek rakstīts par “Jaudīga tehniskā bāze”, kā viena no stiprajām pusēm. Turpretim, vājās puses ir raksturotas tādā veidā, kas apgāž apgalvojumu par to, ka tehniskā bāze ir pietiekami jaudīga. Jā, nenoliedzami uzņēmumam ir jaudīga tehniskā bāze -  ja uz to skatās kompleksi, jo ir  ilgstoša pieredze tās izmantošanā, kā arī, to var redzēt, kā kvalitatīvi pārraidīt HD saturu ne HD kvalitātē. Pēc būtības netiek norādīts, kā tiks mazinātas vājo pušu ietekme uz uzņēmuma attīstību, lai stiprinātu stiprās puses un radītu jaunas stiprās vērtības uzņēmumā, līdz ar to LTV nav skaidra redzējuma kā attīstīties.

o   Otrkārt, LTV stratēģijā tiek norādīts, ka viena no stiprajām pusēm, ir Valsts finansējums, lai gan vairākas reizes ir izskanējis, dažādos medijos un viedokļos, ka pašreizējā sabiedriskā medija finansēšanas sistēma ir neatbilstoša un nepietiekama, lai nodrošinātu visas vajadzības ilgtermiņa attīstībai. Iztrūkst LTV investīciju plānu aktīvu uzturēšanai un attīstībai, kas sevī ietver iekārtu un aparatūras atjaunošanas iespējamos scenārijus.

o   Treškārt, LTV stratēģijā netiek pievērsta uzmanība, kā turpināt bagātināt pieredzi, lai vēl jo vairāk paaugstinātu kvalificētā personāla ietekmi uz uzņēmuma veiksmīgu ilgtermiņa attīstību. No kā var secināt, ka, ārējās ietekmes faktoros, netiek meklētas pilnveides iespējas arī šajā jomā, kas manā skatījumā vājinātu uzņēmumu, ja tik pavirši pievērstos uzņēmuma galvenā resursa attīstībai.

·         Strādājot pie jaunās stratēģijas, ļoti būtiski ir izvērtēt, no kādiem resursiem tiks investēta pāreja HD kvalitātē, kā arī, kā tiks pielietotas digitālās multimediju platformas, jo par to attīstību nākamajos stratēģijas darbības periodos 2018-2020. gadam, netiek minēts virziens, kurā tiktu plānota virzība vai attīstība.

·         Stratēģiju kopumā jāintegrē visos uzņēmuma procesos, tādā apjomā un mērā, kas liecinātu, ka ir pārskatāma visa uzņēmuma darbība, līdz ar to izmērāmi gan kvalitatīvie gan kvantitatīvie rādītāji. Nosakot vienādus spēles noteikumus, vai līdzvērtīgus noteikumus visām iesaistītajām pusēm, kuras sadarbojas ar LTV un kuras ir LTV iekšienē, radot uz sabiedrības interesēm balstītu saturu, var nodrošināt pārskatāmu uzņēmuma darbību un ilgtermiņā precīzāk virzīt LTV misiju, veicinot Latvijas sabiedrības un valsts attīstību kopumā (demokrātiju, ekonomiku, izglītību, kultūru, tehnoloģijas).

Vērtējot sabiedrisko pasūtījumu, konstatēju, ka tajā netiek iekļauti mērāmi vērtēšanas kritēriji vairākās pozīcijās, kas attiecināmas uz sabiedriskā labuma mērķiem un to indikatoriem – Sabiedrība, Zināšanas, Radošums, bet ir tikai norādes par to, ka šādi kritēriji tiks noteikti 2019. gadā. Tas pats par sevi liecina, ka, iepriekš minēto kritēriju izstrāde, būs Jaunās valdes un NEPLP plānotais darba apjoms, strādājot pie sabiedriskā pasūtījuma izstrādes. Jau konkursa un arī interviju laikā, uz šo faktu norādīju, un ieskicēju savu vīziju, kādiem kritērijiem būtu jābūt. Piemēram, Zināšanu indikatoru “4.1. LTV saturs sniedz jaunas zināšanas, atklāj ko jaunu”, varētu mērīt sekojoši - kā satura piegumu vidēji par 5-10% ik gadu, līdz tas sasniedz zināmu (nosakāmu ) satura īpatsvaru no kopējā raidlaika, kas veicina jauniešu iesaisti un jaunu zināšanu apgūšanu, to vērtējot gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, analizējot sabiedrības aptaujas un novērtējumu, to analizējot dinamikā. Savukārt, Radošuma indikatoru “5.2. LTV izmanto un parāda jaunākās tendences un tehnoloģijās”, varētu vērtēt sekojoši - Jaunu raidījumu ieviešanas (tehnoloģiju, biznesa ziņas, jauniešu jaunrades ziņas u.tml., TV un / vai digitālajās platformās) apmierinātības pētījumi, to pieprasījuma un piedāvājuma īpatsvara izlīdzināšanās, ņemot vērā arī kopējā raidlaika kapacitāti un piesātinājumu ar cita veida satura raidījumiem.

Tika izvērtēts arī vēl kāds dokuments, par kuru neviens, tā arī līdz šim, man nespēja paskaidrot, kāpēc īsti neatbilst tiem labas pārvaldības kritērijiem, kādiem jābūt ievērotiem, strādājot ar šo dokumentu. Tas būtu, publiski pieejamā informācija par “Integrētā vides un energopārvaldības sistēma” uzņēmumā. Jāatzīst, dokumentu ir grūti lasīt, jo tajā ir ne tikai cilvēciski pieļautās pārrakstīšanās kļūdas, bet arī likumsakarīgas neatbilstības, no citos dokumentos redzamās informācijas. Līdz ar to, ja iepazītos ar pilnu iepriekš minētās sistēmas vadības pārskatu, būtu precizējami arī norādījumi un attīstības virzieni kopējā stratēģijā, jo stratēģija nevienā no punktiem nenorāda, ka šāda sistēma uzņēmumā pastāvētu, līdz ar to nav integrēta kopējā vadības sistēmā, kas savukārt ģenerē tikai šai sistēmai raksturīgus apakš mērķus, kuri netiek savukārt integrēti kopējā uzņēmuma attīstības stratēģijā.

Kā globālo attīstības vīziju, vairākkārtīgi norādīju arī uz to, ka LTV jākļūst par vadošiem līderiem sabiedrisko mediju tendenču noteikšanā ne tikai un vienīgi starp Baltijas valstīm, bet visā Ziemeļeiropā, tādejādi nosakot, to, kāda satura attīstība ir pozicionējama dažādām paaudzēm (milenial, alfa u.c.). Kā to panākt? Ir pielietojamas vairākas metodes, kuras iekļaujamas stratēģijā un tās būtu:

·         Esošo sadarbības projektu attīstīšana ar Latvijas Radio un citiem ārvalstu sabiedriskajiem medijiem. Labās prakses pārņemšana, kā arī tālāka attīstīšana un, savukārt jau sadarbības projektu ietvaros, nodrošināt savstarpējo apmācību un izaugsmes veicināšanu.

·         Sadarbības projektu īstenošana ar institūcijām (augstskolām, tehnikumiem u.tml.), kuras nākotnē spētu nodrošināt jaunus kvalificētus speciālistus, pie situācijas, ka tehniskais, tehnoloģiskais parks attīstās digitālā laikmeta vajadzību apmierināšanai.

·         Visu darbinieku pilnvērtīga iesaiste, LTV labās prakses popularizēšanā un veicināt jaunu izcilības modeļu un labās prakses piemēru veidošanos.

Iepriekš minētās metodes, ir tikai dažas, no vairāku pasākumu kopuma. Jauna sabiedrisko attiecibu, mārketinga attīstības stratēģijas izveide, kura balstītos arī uz jauniem LTV pētījumiem par zīmolu, veicinātu ilgtermiņā sabiedriskā medija attīstību.

Televīzija mūsdienās neeksistē, kā vienveidīgs monolīts veidojums, bet dažādos veidos un ar dažādiem paņēmieniem, atspoguļo sabiedrības attīstības tendences, ievērojot arī laikmetīguma principus un perspektīvo skatījumu nākotnē. Televīziju nevar virzīt tikai politiska vai dramatiska rakstura saturs, bet gan, nu jau arvien populārā “Online” kultūra un citas sabiedrības sadrumstalotās intereses. Kļūstot digitāliem un interaktīviem, ir iespējams pārnest televīzijas saturu pieejamākos lietotājam satura uztveršanas līdzekļos. Interaktīva pieeja, manā skatījumā ir, viena satura raidījuma ietvarā, vienlaicīgs vairāku auditoriju interešu aptvērums, pielietojot visdažādākās platformas. Piemēram, viena raidījuma ietvarā, pārraidot saturu dažādās platformās, papildinot satura pārraidi ar konkrētai platformai izmantojamajiem populārākajiem papildus pārraides instrumentiem vai aplikācijām, kuras izmantojams raidījuma laikā, lai padziļinātāk iepazītos ar raidījuma laikā pausto viedokli, izskanējušo ziņu u.c. informāciju, vai vienkārši, informāciju spētu uztvert arī vājdzirdīgie, vai cita auditorija.

LTV jāturas pie klientu vērtību valūtas un tādiem kritērijiem, kas nosaka cik vērtīgs ir gan LTV zīmols, gan tā ieguldījums Latvijas kultūrvides un sabiedriskās domas veidošanā ilgtermiņā. To var nodrošināt modernizējot tehnisko pieeju (tehniski taktisko, tehnoloģisko un tehniskā izpildījuma) orģinālu radījumu izstrādē. Jāatzīst, līdz galam nav skaidri visi rādītāji, kuri uzskaitīti, kā izpildīti, atbilstoši sabiedriskajam pasūtījumam, uz ko arī norādīja VK Ziņojumā attiecībā uz LSM. Ar vienu mērāmu kvantitatīvo kritēriju nepietiek, lai pilnvērtīgi varētu apgalvot, ka mērķis tiek sasniegts, tāpēc, manā skatījumā, ir jāievieš vairāki digitālās vides KPI rādītāji, kuri sniegtu pārskatāmāku mērķu izpildes rādītāju analīzi, uz kuriem balstīt nākotnes lēmumus.

Sabiedriskajam medijam jārada pilnvērtīga vide ap sevi – t.i. jāiesaistās mediju vides attīstībā. Kā to izdarīt – ļoti vienkārši, nepieciešams pilnvērtīgi izmatot sabiedriskās domas telpu (pašreklāma, orģinālsaturs un pētījumi u.tml.), informāciju sabiedriskajos medijos un citās platformās, ieinteresējot par darbu, ko veic LTV, par sasniegumiem, par procesiem, veicināt aktivitātes, visdažādākās jomās un veidos. Sabiedrības iesaiste visos iespējamajos procesos, radot ideālu sabiedriskā medija tēlu, kur sabiedrība mijiedarbojoties ar mediju, veido sabiedrības labā un vēsturē paliekošas vērtības. Principā orientēšanās uz to, kā panākat, ka sabiedriskais medijs ir moderns, laikmetīgs un ar orientāciju uz nākotnes attīstības tendencēm.

Šajā aprakstā, spēju atainot 10% no tām idejām un redzējumiem, saskatītajām problēmām, par LTV attīstību. Pie tam, iepriekš aprakstītā informācija ir publiski pieejama ikvienam, tikai jāmāk to salasīt un izvērtēt. Katrā no iepriekš minētajiem punktiem, ir papildus vairākas idejas, kā to visu uzlabot, papildināt, pilnveidot un arī realizēt, protams, iniciatīva un darbības redzējumam nāktu klāt arī no LTV darbinieku vidus, kā arī sabiedrības interešu apkopojuma.

Ar cieņu visiem, kas interpretē datus un informāciju, kā nu ienāk prāta, tad jāsaka, esiet uzmanīgi, nesapinaties kamolā pārāk cieši, var arī sažņaugties viss, un pietrūkt gaisa, un ko nu tad?!

        Pēc dabas miermīlīga personība, nezinu kāpēc izraisīja tādu ažiotāžu, laikam jau tie, kas domā savādāk un spēj saskatīt lietas no cita rakursa, ir bieds sabiedrībai, bet tā gluži nevar apgalvot. Ir ikdienā jāmāk saskatīt skaistumu sīkās lietās, ir jāatrod entuziasms darīt lietas savādāk nekā ierasti.

Neliela atziņa, pēc notikušā ap mani, kā personību, kura labticīgi vēlējās strādāt kopā ar LTV darbiniekiem, varu secināt ar nožēlu, ka ir daļa žurnālistu, kuri operējot ar nepilnīgu informāciju un faktiem, spēj par cilvēku, kuram pat neuzdodot konkrētus jautājumus, lai pārliecinātos par iedomāto faktu patiesiskumu, interpretēt un papildināt viedokļu formātā informāciju tā, ka man zuda patiesuma ideoloģiskā pārliecība par vairākām ziņām, kuras tiek pasniegtas sabiedrībai, bet vēl jāpiemin, tā nedara visi žurnālisti, un es uz šo saules staram līdzīgo ticību cerēšu, ka viss nepārvērtīsies, mēnesgaismā atspīdošās vilkaču medību stāstu interpretācijās.