Maza ticībiņa silda sirdi!
Ja tā paskatās daudzi netic ziemassvētku vecītim. Bet kā pēc? Vai patiešām viņš neeksistē? Neticu, jo es viņam ticu. To varētu pat saukt par prieku ko tu spēj sagādāt otram ko uzdāvinot. Lūk, kur ir atslēga šim vecītim. Ne jau tēlam ir jātic, bet maģiskajam priekam un apslēptajai vēlmei prieku dāvāt, nesavtīgi un brīvi, nepiespiesti. Ja vēl tam netici ir laiks tam pievienoties.
Kā to izdarīt? Lūk! Ieej kādā mazā veikaliņā un paveries apkārt, tikai neskaties uzreiz uz marķējumiem, bet uz to kas tev apkārt, izej ārā un kaut ko atceries. Ieej citā veikaliņā, kurā tu jau vari pasapņot, un ja tu ko stipri vēlies un tev tas patīk, nopērc, bet ne priekš sevis, bet sev tuvam cilvēkam. Bet nopirkto dāvanu nelūdz iesaiņot, bet izdomā veidu, kā to pasniegt, tad , tikai tad radīsies šai dāvanai „vecīša” aura, kas dos to ticību un prieku.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru