Vilkaču medības
[mans redzējums uz notikumiem par LTV valdes konkursu]
Gatavojoties konkursam uz Latvijas Televīzijas
(turpmāk tekstā LTV) priekšsēdētaja amatu, vērtēju vairākas nianses, tai skaitā:
Latvijas Televīzijas vidēja termiņa darbības stratēģiju 2017.–2019.gadam;
Padomes izstrādāto Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības
nacionālo stratēģiju 2018.–2022.gadam; iepriekšējo gadu Sabiedriskos pasūtījumu
t.sk. 2018. gadam; publiski pieejamos gada pārskatus un atskaites par padarīto,
citus saistītos dokumentus un pārskatus; Valsts kontroles 2018.gada ziņojumu; vispārējo
mediju tirgu kopumā, kā arī LTV pieejamo programmu (vairāk salīdzināmos
raidījumus ar komercmedijiem, tādus kā ziņu raidījumus u.c.) izklāstu struktūru,
vērtējot šo ziņu satura aktualitāti manā redzējumā un salīdzinājumā ar
komercmediju satura izklāstu.
Izvērtējot vidējā termiņa stratēģiju, secināju, ka
ir saskatāmas vairākas nianses, par kurām radās šaubas - vai stratēģija ir
orientēta uz to, lai pilnvērtīgi veicinātu sabiedriskā medija, kā ietekmīgākā
medija Latvijā attīstību, un būtu orientēta uz to. Jāatzīst, ka stratēģijā
konstatēti tādi trūkumi, kā iztrūkstošu mērāmu kritēriju kopums, pēc kuriem
skaidri varētu noteikt, vai stratēģijā noteiktais mērķis un tā uzdevumi ir
sasniegti un cik lielā mērā tie ir sasniegti, un kā to nesasniegšana ietekmēs
turpmāko LTV attīstību ilgtermiņā. Valsts kontroles revīzijas ziņojumā 05.10.2018.
“Vai sabiedriskā pasūtījuma īstenošana LTV ir organizēta mērķtiecīgi?” (turpmāk
VK ziņojums) tika norādītas vairākas
būtiskas nianses, kuras tieši skar vidējā termiņa stratēģijā iekļautos
kritērijus, citējot VK ziņojumu:“ LTV stratēģiju
nav iespējams pilnībā izmantot kā pamatdokumentu darbības ilgtspējīgai un
mērķtiecīgai plānošanai un organizēšanai trīs gadu periodam, sekmējot stabilu
kapitālsabiedrību attīstību”. Jāatzīst, hronoloģiskā secība, kādā izskatīju iepriekš minēto dokumentu
kopumu, bija pēc principa, lai pēc iespējas mazāk ietekmētos no ārējo viedokļu
un secinājumu iekļaušanas savā vērtējumā, līdz ar to, iepriekš minēto VK
ziņojumu, analizēju kā pēdējo, kad jau biju izdarījis savus secinājumus, un
tikai pēc tam vairāki mani secinājumi apstiprinājās, ar VK ziņojumā
atspoguļotajām nepilnībām.
Nedaudz par secinājumiem.
Konkursa gaitā, informēju Nacionālā elektronisko
plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) un pieaicinātos speciālistus, par saviem
secinājumiem, kurus saskatīju, izvērtējot visu iepriekšminēto dokumentu kopumu,
un norādīju (šeit atspoguļoju tikai dažus no daudzajiem) :
·
LTV,
vēl jo projām, iesniedz tādu pašu reklāmas cenrādi, kāds tas ir kopš 2013.
gada, bez izmaiņām. Protams, loģiski rodas jautājums, kāpēc tā tas notiek? Vai
tirgus situācija kopš 2013. gada nav mainījusies? Praksē gan ir redzama cita
situācija, jo vairākās jomās cenas aug, ko var secināt arī apskatot
komercmediju cenu politiku. Līdz ar to, mana vīzija, redzējums, ko arī sniedzu
konkursa gaitā bija - pārskatīt cenu veidošanās politiku un izveidot saprotamu
pašizmaksas sistēmu uzņēmumā, kas nodrošinātu, ne tik vien tehnikas nomas, personāla
nomas cenu aprēķinu, bet arī izvērtētu citus ražošanas (satura radīšanas)
procesos iesaistīto pamatotus izmaksu aprēķinus. Lai to panāktu, protams, būtu
jāiegulda laiks un enerģija, lai precīzi identificētu tos elementus, kuri
iekļaujami pašizmaksā, ņemot vērā tirgus izmaiņas nākotnē, kā arī sabiedrisko
mediju iziešanas scenāriju no reklāmas tirgus. Pašizmaksas, analīzes un
izstrādes process, ir ļoti sensitīvs jautājums jebkuram uzņēmumam.
·
LTV
stratēģijā norādītā iekšējā vides analīze, nav, acīm redzami, savienota ar
uzņēmuma struktūru un notiekošajiem procesiem. Rodas sekojoši secinājumi:
o
Pirmkārt,
atklāti tiek runāts dažādos informāciju resursos, arī VK ziņojumā, par to, ka
LTV ir problēmas ar iekārtām, trūkst finansējuma to atjaunošanai, LTV
tehnoloģiskais parks turpina novecot, kā arī, ir nepieciešama Ziņu dienesta
režijas kompleksa pults, bet stratēģijā tiek rakstīts par “Jaudīga tehniskā
bāze”, kā viena no stiprajām pusēm. Turpretim, vājās puses ir raksturotas tādā
veidā, kas apgāž apgalvojumu par to, ka tehniskā bāze ir pietiekami jaudīga. Jā,
nenoliedzami uzņēmumam ir jaudīga tehniskā bāze - ja uz to skatās kompleksi, jo ir ilgstoša pieredze tās izmantošanā, kā arī, to
var redzēt, kā kvalitatīvi pārraidīt HD saturu ne HD kvalitātē. Pēc būtības
netiek norādīts, kā tiks mazinātas vājo pušu ietekme uz uzņēmuma attīstību, lai
stiprinātu stiprās puses un radītu jaunas stiprās vērtības uzņēmumā, līdz ar to
LTV nav skaidra redzējuma kā attīstīties.
o
Otrkārt,
LTV stratēģijā tiek norādīts, ka viena no stiprajām pusēm, ir Valsts
finansējums, lai gan vairākas reizes ir izskanējis, dažādos medijos un
viedokļos, ka pašreizējā sabiedriskā medija finansēšanas sistēma ir neatbilstoša
un nepietiekama, lai nodrošinātu visas vajadzības ilgtermiņa attīstībai. Iztrūkst
LTV investīciju plānu aktīvu uzturēšanai un attīstībai, kas sevī ietver iekārtu
un aparatūras atjaunošanas iespējamos scenārijus.
o
Treškārt,
LTV stratēģijā netiek pievērsta uzmanība, kā turpināt bagātināt pieredzi, lai
vēl jo vairāk paaugstinātu kvalificētā personāla ietekmi uz uzņēmuma veiksmīgu ilgtermiņa
attīstību. No kā var secināt, ka, ārējās ietekmes faktoros, netiek meklētas
pilnveides iespējas arī šajā jomā, kas manā skatījumā vājinātu uzņēmumu, ja tik
pavirši pievērstos uzņēmuma galvenā resursa attīstībai.
·
Strādājot
pie jaunās stratēģijas, ļoti būtiski ir izvērtēt, no kādiem resursiem tiks
investēta pāreja HD kvalitātē, kā arī, kā tiks pielietotas digitālās
multimediju platformas, jo par to attīstību nākamajos stratēģijas darbības
periodos 2018-2020. gadam, netiek minēts virziens, kurā tiktu plānota virzība
vai attīstība.
·
Stratēģiju
kopumā jāintegrē visos uzņēmuma procesos, tādā apjomā un mērā, kas liecinātu,
ka ir pārskatāma visa uzņēmuma darbība, līdz ar to izmērāmi gan kvalitatīvie
gan kvantitatīvie rādītāji. Nosakot vienādus spēles noteikumus, vai
līdzvērtīgus noteikumus visām iesaistītajām pusēm, kuras sadarbojas ar LTV un
kuras ir LTV iekšienē, radot uz sabiedrības interesēm balstītu saturu, var
nodrošināt pārskatāmu uzņēmuma darbību un ilgtermiņā precīzāk virzīt LTV
misiju, veicinot Latvijas sabiedrības un valsts attīstību kopumā (demokrātiju,
ekonomiku, izglītību, kultūru, tehnoloģijas).
Vērtējot sabiedrisko pasūtījumu, konstatēju, ka
tajā netiek iekļauti mērāmi vērtēšanas kritēriji vairākās pozīcijās, kas
attiecināmas uz sabiedriskā labuma mērķiem un to indikatoriem – Sabiedrība,
Zināšanas, Radošums, bet ir tikai norādes par to, ka šādi kritēriji tiks
noteikti 2019. gadā. Tas pats par sevi liecina, ka, iepriekš minēto kritēriju
izstrāde, būs Jaunās valdes un NEPLP plānotais darba apjoms, strādājot pie
sabiedriskā pasūtījuma izstrādes. Jau konkursa un arī interviju laikā, uz šo
faktu norādīju, un ieskicēju savu vīziju, kādiem kritērijiem būtu jābūt.
Piemēram, Zināšanu indikatoru “4.1. LTV saturs sniedz jaunas zināšanas, atklāj
ko jaunu”, varētu mērīt sekojoši - kā satura piegumu vidēji par 5-10% ik gadu,
līdz tas sasniedz zināmu (nosakāmu ) satura īpatsvaru no kopējā raidlaika, kas veicina
jauniešu iesaisti un jaunu zināšanu apgūšanu, to vērtējot gan kvantitatīvi, gan
kvalitatīvi, analizējot sabiedrības aptaujas un novērtējumu, to analizējot dinamikā. Savukārt, Radošuma indikatoru “5.2. LTV izmanto un parāda jaunākās
tendences un tehnoloģijās”, varētu vērtēt sekojoši - Jaunu raidījumu ieviešanas
(tehnoloģiju, biznesa ziņas, jauniešu jaunrades ziņas u.tml., TV un / vai
digitālajās platformās) apmierinātības pētījumi, to pieprasījuma un piedāvājuma
īpatsvara izlīdzināšanās, ņemot vērā arī kopējā raidlaika kapacitāti un
piesātinājumu ar cita veida satura raidījumiem.
Tika izvērtēts arī vēl kāds dokuments, par kuru
neviens, tā arī līdz šim, man nespēja paskaidrot, kāpēc īsti neatbilst tiem labas
pārvaldības kritērijiem, kādiem jābūt ievērotiem, strādājot ar šo dokumentu.
Tas būtu, publiski pieejamā informācija par “Integrētā vides un
energopārvaldības sistēma” uzņēmumā. Jāatzīst, dokumentu ir grūti lasīt, jo
tajā ir ne tikai cilvēciski pieļautās pārrakstīšanās kļūdas, bet arī
likumsakarīgas neatbilstības, no citos dokumentos redzamās informācijas. Līdz
ar to, ja iepazītos ar pilnu iepriekš minētās sistēmas vadības pārskatu, būtu
precizējami arī norādījumi un attīstības virzieni kopējā stratēģijā, jo
stratēģija nevienā no punktiem nenorāda, ka šāda sistēma uzņēmumā pastāvētu,
līdz ar to nav integrēta kopējā vadības sistēmā, kas savukārt ģenerē tikai šai
sistēmai raksturīgus apakš mērķus, kuri netiek savukārt integrēti kopējā
uzņēmuma attīstības stratēģijā.
Kā globālo attīstības vīziju, vairākkārtīgi norādīju
arī uz to, ka LTV jākļūst par vadošiem līderiem sabiedrisko mediju tendenču
noteikšanā ne tikai un vienīgi starp Baltijas valstīm, bet visā Ziemeļeiropā,
tādejādi nosakot, to, kāda satura attīstība ir pozicionējama dažādām paaudzēm
(milenial, alfa u.c.). Kā to panākt? Ir pielietojamas vairākas metodes, kuras
iekļaujamas stratēģijā un tās būtu:
·
Esošo
sadarbības projektu attīstīšana ar Latvijas Radio un citiem ārvalstu sabiedriskajiem
medijiem. Labās prakses pārņemšana, kā arī tālāka attīstīšana un, savukārt jau
sadarbības projektu ietvaros, nodrošināt savstarpējo apmācību un izaugsmes
veicināšanu.
·
Sadarbības
projektu īstenošana ar institūcijām (augstskolām, tehnikumiem u.tml.), kuras
nākotnē spētu nodrošināt jaunus kvalificētus speciālistus, pie situācijas, ka
tehniskais, tehnoloģiskais parks attīstās digitālā laikmeta vajadzību
apmierināšanai.
·
Visu
darbinieku pilnvērtīga iesaiste, LTV labās prakses popularizēšanā un veicināt
jaunu izcilības modeļu un labās prakses piemēru veidošanos.
Iepriekš minētās metodes, ir tikai dažas, no
vairāku pasākumu kopuma. Jauna sabiedrisko attiecibu, mārketinga attīstības
stratēģijas izveide, kura balstītos arī uz jauniem LTV pētījumiem par zīmolu,
veicinātu ilgtermiņā sabiedriskā medija attīstību.
Televīzija mūsdienās neeksistē, kā vienveidīgs
monolīts veidojums, bet dažādos veidos un ar dažādiem paņēmieniem, atspoguļo sabiedrības
attīstības tendences, ievērojot arī laikmetīguma principus un perspektīvo
skatījumu nākotnē. Televīziju nevar virzīt tikai politiska vai dramatiska
rakstura saturs, bet gan, nu jau arvien populārā “Online” kultūra un citas
sabiedrības sadrumstalotās intereses. Kļūstot digitāliem un interaktīviem, ir
iespējams pārnest televīzijas saturu pieejamākos lietotājam satura uztveršanas
līdzekļos. Interaktīva pieeja, manā skatījumā ir, viena satura raidījuma
ietvarā, vienlaicīgs vairāku auditoriju interešu aptvērums, pielietojot
visdažādākās platformas. Piemēram, viena raidījuma ietvarā, pārraidot saturu
dažādās platformās, papildinot satura pārraidi ar konkrētai platformai izmantojamajiem
populārākajiem papildus pārraides instrumentiem vai aplikācijām, kuras
izmantojams raidījuma laikā, lai padziļinātāk iepazītos ar raidījuma laikā pausto
viedokli, izskanējušo ziņu u.c. informāciju, vai vienkārši, informāciju spētu
uztvert arī vājdzirdīgie, vai cita auditorija.
LTV jāturas pie klientu vērtību valūtas un tādiem
kritērijiem, kas nosaka cik vērtīgs ir gan LTV zīmols, gan tā ieguldījums
Latvijas kultūrvides un sabiedriskās domas veidošanā ilgtermiņā. To var
nodrošināt modernizējot tehnisko pieeju (tehniski taktisko, tehnoloģisko un
tehniskā izpildījuma) orģinālu radījumu izstrādē. Jāatzīst, līdz galam nav
skaidri visi rādītāji, kuri uzskaitīti, kā izpildīti, atbilstoši sabiedriskajam
pasūtījumam, uz ko arī norādīja VK Ziņojumā attiecībā uz LSM. Ar vienu mērāmu
kvantitatīvo kritēriju nepietiek, lai pilnvērtīgi varētu apgalvot, ka mērķis
tiek sasniegts, tāpēc, manā skatījumā, ir jāievieš vairāki digitālās vides KPI
rādītāji, kuri sniegtu pārskatāmāku mērķu izpildes rādītāju analīzi, uz kuriem
balstīt nākotnes lēmumus.
Sabiedriskajam medijam jārada pilnvērtīga vide ap
sevi – t.i. jāiesaistās mediju vides attīstībā. Kā to izdarīt – ļoti vienkārši,
nepieciešams pilnvērtīgi izmatot sabiedriskās domas telpu (pašreklāma,
orģinālsaturs un pētījumi u.tml.), informāciju sabiedriskajos medijos un citās
platformās, ieinteresējot par darbu, ko veic LTV, par sasniegumiem, par procesiem,
veicināt aktivitātes, visdažādākās jomās un veidos. Sabiedrības iesaiste visos
iespējamajos procesos, radot ideālu sabiedriskā medija tēlu, kur sabiedrība
mijiedarbojoties ar mediju, veido sabiedrības labā un vēsturē paliekošas
vērtības. Principā orientēšanās uz to, kā panākat, ka sabiedriskais medijs ir
moderns, laikmetīgs un ar orientāciju uz nākotnes attīstības tendencēm.
Šajā aprakstā, spēju atainot 10% no tām idejām un
redzējumiem, saskatītajām problēmām, par LTV attīstību. Pie tam, iepriekš aprakstītā informācija ir publiski
pieejama ikvienam, tikai jāmāk to salasīt un izvērtēt. Katrā no iepriekš minētajiem punktiem, ir papildus vairākas idejas, kā to visu uzlabot, papildināt, pilnveidot un arī realizēt, protams, iniciatīva un darbības redzējumam nāktu klāt arī no LTV darbinieku vidus, kā arī sabiedrības interešu apkopojuma.
Ar cieņu visiem, kas interpretē datus un informāciju, kā nu ienāk prāta, tad jāsaka, esiet uzmanīgi, nesapinaties kamolā pārāk cieši, var arī sažņaugties viss, un pietrūkt gaisa, un ko nu tad?!
Pēc dabas miermīlīga personība, nezinu kāpēc izraisīja tādu ažiotāžu, laikam jau tie, kas domā savādāk un spēj saskatīt lietas no cita rakursa, ir bieds sabiedrībai, bet tā gluži nevar apgalvot. Ir ikdienā jāmāk saskatīt skaistumu sīkās lietās, ir jāatrod entuziasms darīt lietas savādāk nekā ierasti.
Neliela atziņa, pēc notikušā ap mani, kā personību, kura labticīgi vēlējās strādāt kopā ar LTV darbiniekiem, varu secināt ar nožēlu, ka ir daļa žurnālistu, kuri operējot ar nepilnīgu informāciju un faktiem, spēj par cilvēku, kuram pat neuzdodot konkrētus jautājumus, lai pārliecinātos par iedomāto faktu patiesiskumu, interpretēt un papildināt viedokļu formātā informāciju tā, ka man zuda patiesuma ideoloģiskā pārliecība par vairākām ziņām, kuras tiek pasniegtas sabiedrībai, bet vēl jāpiemin, tā nedara visi žurnālisti, un es uz šo saules staram līdzīgo ticību cerēšu, ka viss nepārvērtīsies, mēnesgaismā atspīdošās vilkaču medību stāstu interpretācijās.